Fellesforbundet avdeling 1 Oslo - Akershus

Endre avdeling

Kas ir Fellesforbundet?

Norvēģijā arodbiedrības ir apvienojušās dažādās federācijās. Viena no tām ir Fellesforbundet (Norvēģijas Apvienotā Arodbiedrību federācija). Mēs organizējam darba ņēmējus, kuri nodarbināti celtniecības, rūpniecības, lauksaimniecības, viesnīcu, restorānu un vairākās citās nozarēs.

Fellesforbundet (Norvēģijas Apvienotā Arodbiedrību federācija) ir daļa no LO (Norvēģijas Arodbiedrību konfederācijas),  kas ir Norvēģijas lielākā arodbiedrību apvienība. Kopā tajā ir ap 900 000 biedru un 40 000 vietējie ievēlētie pārstāvji, kurus ievēlējuši paši darba ņēmēji.

Federācijas un LO (Norvēģijas Arodbiedrību konfederācija) ar darba devēju organizācijām apspriež jautājumus par algām, darba attiecībām, atvaļinājumiem un citiem lēmumiem. Ar laiku daļa lēmumu kļūst par likumiem. Tādēļ darba ņēmējiem, kuri ir arodbiedrībā, ir liela atbildība par to, kādi Norvēģijā būs darba apstākļi, arī tiem darbiniekiem, kuri nav arodbiedrībā.

Kas ir arodbiedrība?

Arodbiedrība ir darba ņēmēju organizācija, kurā ir apvienojušies vairāku profesiju un nozaru darba ņēmēji, kas pārstāv savu biedru intereses pārrunās ar darba devējiem. Uzņēmumos, kuros darba ņēmēji ir organizēti, tiem ir tiesības uz vairākām priekšrocībām (to regulē tā sauktā tarifu noruna), un darba ņēmēji var ievēlēt pārstāvi, kurš pārstāv darbiniekus pārrunās ar uzņēmuma vadību. Ja ir vajadzība, tad ir iespējams saņemt arodbiedrības palīdzību.
Arodbiedrības ir demokrātiskas organizācijas, kurās paši biedri ievēl vadītājus/ pārstāvjus.

Norvēģijā lielākā daļa no visiem nodarbinātajiem ir organizēti arodbiedrībās. Ar iestāšanos arodbiedrībās darba ņēmēji ir panākuši:

  • Labas darba attiecības
  • Augstas algas
  • Drošu darba vidi


Tajās valstīs, kur arodbiedrības ir sliktā situācijā, arī darba ņēmēji ir sliktā situācijā.  Iestāties arodbiedrībā nozīmē drošību katram darbiniekam, un tas nodrošina visiem labākus darba apstākļus.

Arodbiedrības nav dibinātas, lai pelnītu naudu, bet lai sniegtu to biedriem palīdzību, kad tā nepieciešama. Arodbiedrībās strādājošie paši ir darba ņēmēji, kuri ir savu kolēģu ievēlēti, lai viņi tos pārstāvētu.


Nevar nopirkt apdrošināšanu pēc tam, kad māja nodegusi, tāpat nevar iestāties arodbiedrībā, kad darba ņēmējam ir radies konflikts ar darba devēju.


Kad tu iestājies arodbiedrībā, tu kļūsti par šīs apvienības daļu. Ja tev ir kādas problēmas, tu saņem palīdzību no arodbiedrības. Ja tev ir paveicies ar to, ka tu neesi saskāries ar problēmām, tad vari nodrošināt palīdzību tiem, kam tā ir vajadzīga. Tā ir solidaritāte. Tā ir gudra izvēle katram vienam un visiem kopā.

Kas var iestāties arodbiedrībā?

Iestāties arodbiedrībā var visi, kas strādā Norvēģijā, neatkarīgi no tā, vai viņi ir nodarbināti norvēģu vai ārzemju uzņēmumā un neatkarīgi no tā, vai viņi ir Norvēģijas vai ārzemju pilsoņi. Fellesforbundet (Norvēģijas Apvienotajā Arodbiedrību federācijā)  ir vairāki tūkstoši biedru no citām valstīm.

 

Kādas ir biedru priekšrocības?

Svarīgākā no apdrošināšanām ir palīdzība, kuru tu saņem, ja darbā rodas problēmas. Turklāt tiek piedāvātas vairākas citas apdrošināšanas. Tās visas derīgas tikai uz to laiku, kamēr uzturies Norvēģijā (bet nav derīgas tavā valstī, ja tā atrodas ārpus Ziemeļvalstīm).

  • Mantas apdrošināšana (sedz ugunsgrēku, eksplozijas un ūdens izraisītus zaudējumus, ielaušanās un velosipēda zādzības)
  • Brīvā laika nelaimes gadījumu apdrošināšana (sedz izdevumus sakarā ar brīvajā laikā notikušu nelaimes gadījumu, kā arī sedz ārsta, zobārsta izdevumus, uzturēšanos un ārstēšanos privātās klīnikās un privātos traumpunktos, iepriekš to saskaņojot ar apdrošinātāju)
  • Pamatapdrošināšana (sniedz pirmo ekonomisko atbalstu tavā, tava laulātā/ civillaulātā, ģimenē dzīvojošu bērnu līdz 21 g.v., kuri nav precējušies, nāves gadījumā, neatkarīgi no nāves iemesla, visā pasaulē)


Piederība arodbiedrībai sniedz tev Norvēģijas labāko mantas un kustamās mantas apdrošināšanu, kā arī piedāvājumus un atlaides apdrošināšanām, ceļojumiem, elektrībai, autoservisam utt. caur LO (Norvēģijas Arodbiedrību konfederācijas) piedāvājumiem. Vairāk informācijas var saņemt pa tel. 815 32 600 vai www.lofavor.no


Kas ir tarifu noruna?

Tarifu noruna ir vienošanās starp darba ņēmēju un darba devēju organizācijām. Norvēģijā tarifu noruna attiecas uz visu valsti. Tarifu noruna sniedz labākus nosacījumus attiecīgajā nozarē nekā parasti, kā piemēram, apmaksātas svētku dienas, tiesības uz garāku atvaļinājumu un lielāku atvaļinājuma naudu, lielāka virsstundu piemaksa, labāks pensiju plāns. Noruna sniedz arī lielāku brīvību nekā to paredz likums, attiecībā uz darba laika noteikšanu tiem darbiniekiem, kuri mēro lielus attālumus līdz darbam (“tālbraucējiem“).
Te var redzēt dažas no atšķirībām:

Tēma

Neorganizēts, bez tarifu norunas (spēkā tikai Norvēģijas likums)

Organizēts uzņēmumā ar tarifu norunu

Alga

Nenoteikta

Līgumā noteikts algas tarifs, ieskaitot minimālo algu. Tiesības uz ikgadējām lokālām pārrunām.

Darba laiks

9 st. darba diena/40 st. nedēļā

7,5 st. darba diena/37,5 st. nedēļā

Nedēļas nogales un nakts piemaksa

Nav piemaksas

Līgumā noteiktās piemaksas

Svētku dienas

Alga tikai par 1. un 17. maiju

Visas svētku dienas apmaksātas

Ietekme un vara

Likums par akciju sabiedrībām un Darba aizsardzības likums

Vienošanās un noteikumi par  lemšanas tiesībām

Atlaišana bez iemesla

Palīdzība nav paredzēta, pašam jāgādā advokāts

Pārstāvja un, ja nepieciešams, advokāta palīdzība

Atvaļinājums

4 nedēļas un 1 diena, 10,2% atvaļinājuma nauda

5 nedēļas, 12% atvaļinājuma nauda

Izglītība

Pabalsts netiek piešķirts

Pabalsts no fonda. Sava apmācības organizācija.  Biedrība rīko kursus un konferences.

Cik liela ir biedru nauda?


Arodbiedrības biedru naudas iemaksa svārstās no 1,5% līdz 2% no bruto algas, atkarībā no tā, pie kādas vietējās arodbiedrības tu piederi. Patiesībā tu maksā nedaudz mazāk, jo saņem atpakaļ caur nodokļu atmaksu.  Piederība arodbiedrībai turklāt iekļauj sevī veselu rindu apdrošināšanu un biedru priekšrocības un piedāvājumus (skat. zemāk).

Kas ir līgumā ietvertā pensija (“AFP”)?

AFP ir tarifu norunā noteiktā pensija, kas ļauj doties pensijā no 62 gadu vecuma. Ja esi nodarbināts uzņēmumā ar tarifu norunu, kas iekļauj arī AFP, tad tev ir tiesības uz AFP.

Agrāk AFP tika aizstāta ar garantēto pensiju, sasniedzot 67 gadu vecumu. Tagad AFP ir piemaksa pie pensijas no Folketrygden (sociālo pabalstu sistēma) mūža garumā.

Tev vienlaicīgi ir jāpiesakās gan uz garantēto pensiju folketrygden, gan uz AFP. Tas ir tādēļ, ka tagad jaunā AFP tiek piemaksāta klāt pie garantētās pensijas. Taču tev nav jāsaņem 100% no garantētās pensijas, tu vari izvēlēties saņemt 20%, 40%, 50%, 60% vai 80%.

AFP tiek izmaksāts tikai tad, ja ir izpildīti visi garantētās pensijas nosacījumi, ieskaitot prasību, ka tev ir nodrošināts minimālais pensijas līmenis/ garantētā pensija, sasniedzot 67 gadu vecumu. Aprēķinot garantēto vecuma pensiju, AFP tiek iekļauts aprēķinos.

Vai viesstrādniekiem pienākas AFP?

Ir svarīgi ievērot to, ka vienai daļai viesstrādnieku darba stāžs un kopējie ieņēmumi ir par mazu, lai piepildītu nosacījumus garantētās pensijas saņemšanai. Tādēļ nav iespējams saņemt AFP, sasniedzot 62 gadu vecumu, kaut arī tiek piepildīti citi nosacījumi, kas dod tiesības saņemt AFP.

Kādas ir prasības, lai saņemtu AFP?

Pirms tu sasniedz 62 gadu vecumu, tev jānostrādā 7 no pēdējiem 9 gadiem uzņēmumā ar tarifu norunu, kas ietver arī AFP.

Citi noteikumi attiecas uz tiem, kuri dzimuši:

1944 - 1951. g. - noteikums ir 3 no pēdējiem 5 gadiem
1952.g . - noteikums ir 4 no pēdējiem 6 gadiem
1953. g. - noteikums ir 5 no pēdējiem 7 gadiem
1954. g. - noteikums ir 6 no pēdējiem 8 gadiem

Ir jāizpilda prasības par nepārtrauktu darba stāžu un darba pieredzi savā profesijā, pirms tu sasniedz 62 gadu vecumu. Nelīdz, ja tu turpini strādāt uzņēmumā un izpildi visas prasības, piemēram, 63 gadu vecumā.

 Šajā periodā tev ir jānostrādā savā pamatprofesijā vienā uzņēmumu apvienībā, un tavai pamatalgai, no kuras tiek aprēķināta pensija, ir jābūt lielākai nekā pārējiem ienākumiem.

Darba slodzei, kurā tu esi strādājis, ir jābūt vismaz 20%

 Ja tu pēdējo trīs gadu laikā pirms 62 gadu vecuma sasniegšanas esi saņēmis pensiju (uførepensjon (darba nespējas pabalsts) neskaitās), ventelønn (algas kompensācija) vai kādu citu pabalstu pašreizējās vai iepriekšējās darba attiecībās, izpaliekot atbilstošiem darba pienākumiem, tev nav tiesību saņemt AFP, ja pabalstu gada vērtība pārsniedz 1,5 G.

Prasības attiecībā uz pensijas izmaksas laiku.
Pamatnoteikums ir tāds, ka, sākot saņemt pensiju, tev ir jābūt aktīvam darba ņēmējam un līdz tam brīdim ir jābūt ar trīs gadus nepārtrauktu darba stāžu uzņēmumā ar tarifu norunu, kas ietver AFP. Šo pēdējo trīs gadu laikā, pirms tu saņem AFP, darba slodzei jābūt vismaz 20%.


Pensijas saņemšanas brīdī tavai gada algai, no kuras aprēķina pensiju, ir jābūt lielākai nekā 1G (Grunnbeløpet (pamatsumma) no Folketrygden (sociālo pabalstu sistēma), kas ikgadēji tiek pārrēķināta). Arī iepriekšējā gada ienākumu summai jāpārsniedz 1G.
Vairāk informācijas var atrast mājaslapā http://www.afp.no